Jūsu grozs ir tukšs
Kopā
€0.00
Nopirkt
0

Kas ir mulča un kur to izmanto

ZAĻĀKAI PASAULEI AP MUMS!​


Kas ir mulča:

Mulča ir speciāli sagatavots organisks vai neorganisks materiāls, ko izmanto augsnes virskārtas nosegšanai:
  • ap augiem dobēs un apdobēs;
  • celiņu, spēļu laukumu un taku iesegumiem
.Mulča pilda gan dekoratīvās, gan arī praktiskās funkcijas, nodrošinot augiem labvēlīgus augšanas apstākļus un aizkavējot nezāļu rašanos. Atkarībā no izejvielas un materiāla struktūras izšķir dažādus mulčas veidus.

Organiskās mulčas ir augu valsts izcelsmes materiāli, kas, augsnē pakāpeniski sadaloties, atdod tai organiskās vielas un paaugstina tās auglību. Visplašāk izplatītie organiskie mulčēšanas materiāli ir koku mizas mulča, koku šķelda, zāģu skaidas, priežu čiekuri, kūdra, komposts, salmi, lapas un nopļautās zāles masa. Savukārt neorganiskās mulčas izcelsme ir nedzīvā daba, un šai kategorijai pieskaitāmi dažādi akmens pārklājumi, piemēram, skalotie oļi, grants, dekoratīvie akmeņi, māla lauskas, ķieģeļu un akmens šķembas, kā arī sintētiskie materiāli – agrotīkli, ģeotekstils, mulčēšanas plēves. Dažkārt lielās dārzeņu audzētavās tiek izmantota arī grieztas gumijas vai plastikāta mulča, taču šī metode ir uzskatāma par kaitīgu dabai un tādēļ nevēlamu.

​Katram mulčas veidam ir savs optimālais pielietojums. Piemēram, sintētiskie materiāli – agrotīkli, mulčēšanas plēves – galvenokārt tiek izmantoti ražojošajā dārzkopībā. Tie efektīvi ierobežo nezāles un ilgstoši saglabā mitrumu, taču ir vizuāli nepievilcīgi. Arī stāvās nogāzēs, kur vieglā organiskā mulča var neturēties, labāk iederēsies tādi neorganiski materiāli kā oļi vai dekoratīvie akmeņi. Tomēr atšķirībā no organiskajiem materiāliem tiem nebūs praktiskas nozīmes augsnes bagātināšanā.

Organiskie mulčēšanas materiāli ne tikai pilda nezāļu ierobežošanas un mitruma saglabāšanas funkcijas, bet arī pasargā augu saknes no temperatūras svārstībām un kailsala un bagātina augsni ar trūdvielām. Tomēr gandrīz katram organiskajam mulčēšanas materiālam ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, kūdra ir neefektīva nezāļu ierobežošanā, taču ir noderīga augsnes ielabošanā un palīdz saglabāt augsnes mitrumu, ja to uzklāj vismaz 10–15 cm biezā slānī. Koksnes šķelda ir diezgan rupjš materiāls, kas sadalās ievērojami lēnāk nekā mizas mulča un bieži vien satur krāsvielas, tādēļ to parasti izmanto nelielās platībās, kad ir jāpanāk īpašs dizaina efekts, kombinējot dažādas krāsas. Zāģu skaidas ir lētākais, taču arī vismazāk populārais mulčēšanas materiāls, jo sablīvējoties, skaidas kavē ūdens iekļūšanu augsnē, turklāt sadaloties tās patērē daudz slāpekļa. Nopļautā zāle, salmi, lapas ir vairāk praktiski nekā dekoratīvi mulčēšanas materiāli un ir pieejami sezonāli. Rudenī tos var izklāt zem kokaugiem, lai bagātinātu augsni ar trūdvielām un pasargātu saknes no izsalšanas, tomēr jāuzmanās no stādījumu piesārņošanas ar nezāļu sēklām.

Pateicoties tās lieliskajām dekoratīvajām un praktiskajām īpašībām, vispopulārākais un visplašāk izmantotais organiskais mulčēšanas materiāls ir priežu mizas mulča. Šāda mulča tiek ražota no smalcinātas un sijātas priežu mizas un ir pieejama trīs frakcijās: smalkajā, vidējā un rupjajā. Priežu mizas mulču klāj vismaz 5 cm biezā slānī, un ik gadu to papildina par aptuveni 1 cm, jo mulča pakāpeniski trūd un iestrādājas augsnē Smalkā priežu mizas mulča lieliski der augsnes ielabošanai – to iejaucot augsnē, tiek nodrošināts augsnes irdenums un laba gaisa caurlaidība.

Kur izmanto mulču:


Mulča tiek izmantota gan dekoratīvajā dārzkopībā – košumdārzos, parkos, pilsētu apstādījumos, celiņu, spēļu laukumu un taku iesegumos, gan ražojošajā lauksaimniecībā – koku un krūmu, augļu un ogu dārzos, ziemciešu dobēs un sakņu dārzos. Dobēs, kuru virskārta ir pārklāta ar mizu mulču, augsnes virskārta nav jāravē un jāirdina. Savukārt telpās mulču izmanto augu un puķu stādījumiem dekoratīvajos podos un kastēs.

​​Atkarībā no izvēlētā mulčēšanas materiāla mulča pilda veselu virkni praktisku un estētisku funkciju. Priežu mizas mulča:kavē nezāļu attīstību;
  • pasargā augsnes virskārtu no erozijas un izskalošanas;
  • saglabā mitrumu augsnē, novēršot ūdens zudumus iztvaikošanas procesā;
  • rada augiem patīkamu un stabilu mikroklimatu, samazinot temperatūras svārstības augsnes virskārtā;
  • pasargā augu saknes no kailsala;
  • veicina labvēlīgus bioķīmiskus procesus un mikroorganismu darbību;
  • papildina trūdvielu saturu augsnē, darbojoties kā mēslojums;
  • palīdz saglabāt augsnes irdenumu un veido labu augsnes struktūru;
  • veicina augu sakņu sistēmas attīstību;
  • būtiski samazina apstādījumu kopšanai patērējamo laiku, uzlabo apstādījumu ārējo veidolu.